| |
Kas ir fraktāļi?
| |
Fraktāļi
ir veids kā daba apliecina savu skaistumu, nenoteiktību un determinēto
haosu. 1975. gadā dabaszinātnieks B.Handelbrods, strādājot pie idejas
par jaunu ģeometriju, izvēlējās par tās pamatu vārdu "fraktālis",
as cēlies no latīņu valodas vārda "fractus" - lauzt, radīt
neregulārus fragmentus, piemēram, nolauzta, neregulāra akmens lauska.Fraktāļu
formas ir sastopamas kosmosā, nedzīvajā un dzīvajā dabā, cilvēka smadzenēs,
asinsvadu tīklā, kontinentu ģeogrāfiskajās formās, augos, ziedos,
mikropasaulē, kalnu kontūrās, mākoņos, leduspuķēs - t.i., visur, visur.
Kopš 1980. gadiem tās nereti sastopamas mūsdienu mākslas darbos. Tās
ir dinamiskas, neregulāras, mainīgas formas, kas liekas haotiskas,
taču tajās ir sava noteiktība. Eiklīda ģeometrija dabu centās analizēt
balstoties uz ideālām formām: apli, taisnu līniju, trijstūri, kvadrātu.
Taču pamēģiniet robaino jūras krasta līniju izteikt un izmērīt ar
ideālo ģeometrisko formu palīdzību! Nekas neiznāks, jo izmērītais
garums būs tikai abstrakts un aptuvens. Taču dabaszinātes izmisīgi
ticēja antīkās domāšanas pamatprincipiem, ka ideālās formas ir galvenās,
bet reāli eksistējošais jūras krasts ir tikai šo formu izķēmota šķietamība,
kurai pašai nav lielas vērtības, jo tā dienu no dienas mainās, tāpat
kā mainās mākoņu zīmējums debesīs. |
Revolūcija
domāšanā un uztverē, ko nes sev līdzi fraktāļi, apvērš visu otrādi: galvenais
ir dabiskās dabas formas - neregulārās viļņu šļakatas piekrastē, puķkāposta
nejaušās
ziedlapu kombinācijas, pirkstu nospiedumu unikalitāte un piena strūkliņas
izplūšana melnajā kafijā. Figūras, - fraktāļi, kas veidojas determinētā
haosa režīmā, ir dabas
pamatmatemātika, dabas estētika. Tajās ir daudz lielāka patiesība nekā
abstraktā analīzē. Redzēt nozīmē ticēt un baudīt. Ja klasiskā ģeometrija
un fizika bija kā gotika,
kurā valdīja taisni, augšupvērsti risinājumi, tad fraktāļu ģeometrija
ir kā baroks ar krāšņām, piesātinātām, vijīgām līknēm. Izrādās, ka tieši
tajās ir pasaules likumsakarību pamats. Dators, kas ģenerē fraktāļus,
pilda mikroskopa lomu , ar ko noraudzīties uz pasauli.Fraktāļi ir jauna
dabas, zinātnes un mākslas estētika. Zinātne atgriežas mākslas skavās;
vizuāli attēlot abstrakto vairs nav grēks, bet patiesība. Fraktāļu bioloģija,
kosmoloģija, fizioloģija ir daudz tuvāka antīkajai estētikai nekā klasiskās
dabaszinātnes. Daba ir kā māksla un māksla tuvojas dabai. Fraktāļu māksla
ir daudz nozīmīgāka nekā vienkārši ģeometrisko elementu izmantošana daiļradē.
Tā apvieno dabu un kultūru un liek paraudzīties ar citām acīm uz mākslas
formu un ornamentu tuvību dabas formām.
|
|